Čiki-briki

Viss ir ideāli! Dzīve iet uz augšu! Pēc ilgiem laikiem atkal apciemoju savu manikīrīti. Nadziņi tagad spīd un laistās :) Tikai laka pašai rīt būs jāuzķēpā. Ar kleitu bija mazliet problēmas, bet es kā vienmēr visu atrisināju. Lai gan ļoti netipiska pieeja, bet būs labi. Tad arī teksts jau iemācīts. Cerams tikai, ka rīt no satraukuma kaut kas nemisēsies. Bet jāsaņemās un tas jāizdara. Domāju, ka mūsu priekšnesums atnesīs daudz jūtu uzplūdumu. Un pēc tam būs balīītēē. Gan jau es līdz tai bufetei tikšu :D Jātiek! Bet vispārēji, par rītdienu ir jātur īkšķi. :)

Atmiņā dziļi iegraužas

"Es nemaz nepūlēšos, būt tāda, kādu gribi redzēt mani tu .

Es nemaz necentīšos, kļūt tāda, kā tā meitene tavā sapnī.

Es nemaz, vairs nemēģināšu tevi saprast ..

Es nemaz, vairs netaisos tev piedot ...

Tu vienmēr ceri uz to, ka es došu tev vēl vienu iespēju..

Man ir apnicis, es nēesmu Lelle .....

Manī vairs nemitināsies, domas par izmaiņām ...

Ja tu tik ļoti mani mīli, kā apgalvo ..

Tad es tev patikšu tāda kāda es esmu ...

Jo es tevis dēļ nemainīšos ...

Jo es tevis dēļ vairs necietīšu ...

Tavu nosodījumu, tavu nelaimīgo skatienu ..

Man vairs nav spēka ....

Iesim katrs savu ceļu .....

Katrs uz savu pusi, un katrs no mums reiz sapratīs .... kāpēc?"

Happy,Happy

Jāsāk jau ar 5dienas pieminēšanu! Viss jau bija forši, bet līdz brīdim, kad man filma pazuda. Pilnīgi neko neatceros. Nākamā diena bija sūdīga, bet salīdzinoši jautra. Bija smieklīgi paklausīties kas un kā notika. Vienīgi tagad paskatoties uz šņabja pudeli, liekas, ka viss sagriežas konusā. Pagaidām es pieturēšos pie vieglajiem dzērieniem. Vismaz kādu laiciņu. :) Un vēl es ejot uz autobusu, forši uz muti izšļūcu (bet tas bija pirms alko). Tagad celis nomainījis krāsu uz zilpelēku. Kā arī elkonis nežēlīgi sāp :( Ienīstu ziemu.


Bet nu šodien jau ir citi svētki. Visu mīlētāju diena. Itkā nekāda īpašāka sajūta šodien nav. Neliekas, ka kaut kādi svētki būtu, bet tomēr gribas šo vakaru pavadīt ar otro pusīti. Dāvaniņas šajā dienā vairs nespēlē to lielāko lomu. Anyway, mīlestības pilnu šo dienu, jeb pareizāk, vakaru.: )

Vienmēr kāds jūt kaut ko vairāk.

Ar ko lai sāk... Mana pasaule sagriezusies kājām gaisā. Es pat nezinu, ko īsti gribu un ko negribu. Vakar daudz, pat pārāk daudz sāpīgas lietas klausījos. Un ja es pasaku, ka man sāp tādi vārdi, tad viņa atbilde-Man po***! Es nespētu tā kādam pateikt, pat ne ienaidniekam. Es vienkārši laikam neesmu tāda kā viņš. Un atkal tas notika dēļ-NEKĀ. Un, ja jau es viņam neesmu vajadzīga, tad kāpēc viņš uztraucas par tām lietām, kuras es nedrīkstu zināt?
Šoreiz manas rokas nolaižas pavisam. Es neko netaisīšos mainīt, neko skaidrot. Gribēs, zinās, kur mani atrast. Un ja nē, tad nebija lemts. Neskriešu pakaļ vairāk, neturēšu. Lai viss notiek kā jānotiek. Varbūt tā būs mana laime. Varbūt laiks iemācīties būt vienai. Es jau esmu aizmirsusi kā tas ir. Kāda sajūta..
Protams, nenoslēpt to, ka sāp. Tukšuma sajūta ņem virsroku un ir ļoti slikti. Saka, ka smaids ārstē visu. Gandrīz visu.

Моё сердце

Ideāls nekad nevar ilgt mūžīgi. Vairāk nav neviena, kam es gribētu izstāstīt kā jūtos. Tāpat neviens nesapratīs. Tāpat kāds pārpratīs. Es negribu vairāk, lai kāds mani nosoda, ja piedodu, vai kāds kurš māca, kā būtu labāk man. Turpmāk paturēšu visu pie sevis, savā sirsniņā.

Cilvēki nekad nemācās no dzirdētā, viņiem pašiem viss jāpiedzīvo. 


Šodien pamanīju to, ka lietas, kurām būtu mani jāsāpina, nesāp vairāk. Vismaz ne tik ļoti kā agrāk. Vai nu tas ir pieradums, vai kas cits, bet uz visu skatos ar vēsu prātu. Izturība nav mūžīga, kādreiz vienkārši paliek vienalga! 

Vēl arī mazliet šķipsnas matiem izbalināju. Diezgan labi izskatās. Bet mana frizierīte atkal pārcentās ar grifkas griešanu :( Esmu optimiste-gan jau ataugs.